Jebkurš cilvēks ir nācis šai pasaulē, pateicoties saviem bioloģiskajiem vecākiem: tēvam un mātei (2 cilvēki). Mūsu tētis un mamma arī piedzimuši, pateicoties saviem vecākiem (4 cilvēki - 2 tēva līnijā un 2 mātes līnijā). Tie, savukārt, pateicoties saviem (8 cilvēki). Un tā līdz bezgalībai!
Ja mēģinātu saskaitīt, teiksim, tieši Tavus asinsradiniekus līnijā vecāki-bērni (pat, ja neskaita brāļus un māsas) pēdējo 10 paaudžu ietvaros, tad sanāk: lai Tu dzīvotu, jāiemiesojas bija veselām 1024 dvēselēm.
Savukārt, ja izvirzītu mērķi saskaitīt jebkura cilvēka visus 17. pakāpes vecvecākus (20 paaudzes) pēdējo 500 gadu laikā, tad sanāk vairāk kā 1 000 000 cilvēku!
Bet, ja saskaita visus mūsu radiniekus, ieskaitot brāļus-māsas, brālēnus-māsīcas, tēvočus-tantes, tad tie būtu desmitiem miljonu radinieku tikai pēdējo 500 gadu laikā, un visi viņi ir mūsu asinsradinieki! Sanāk, ka dzimtas sazarojumi, pie kuriem esam attiecināmi, ir apvienoti vienā varenā vispasaules dzimtes kokā.
Šā dzimtes koka saknes ir tik ļoti savītas kopā, ka veido vienu veselumu, un par dabiskiem, veselīgiem šā koka augļiem būtu tieksme izprast citam citu, sniegt atbalstu vai arī vismaz rast spēju saredzēt sevi kā vienas saistītas telpas daļu, kur nav neviena un nekā, kas pastāvētu atsevišķi.
Kur neviena doma, neviena rīcība neizzūd pavisam - tas līdzinās drebošam kokam, ja to pavelk kaut pie viena zara.
Saglabājot savu unikālo individualitāti, vienlaicīgi ar to pētot savu dzimtes sistēmu, pieņemot ikkatru tās locekli un uzlabojot attiecības dzīvo dzimtes pārstāvju lokā, mēs atgriežam un stiprinām sevī drošības izjūtu, kļūstam spējīgāki vairāk izjust savu iekšējo jaudu, būt laimīgiem un pārliecināti sniegties pēc izvirzītajiem mērķiem!
Izdarot to, kas ir atkarīgs no mums un kur mēs tiešām varam kaut ko ietekmēt, mēs speram lielu soli ģimenes-radinieku-valsts un tās tautas-pasaules un tās iedzīvotāju saliedētībai un cieņpilnas saziņas veicināšanai.